patiesībā tajā ne visai garajā aprakstā bija tik daudz muļķību sarakstīts, ka tur grūti saskatīt kādas metaforas, kādu smalku āķi vai citus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. tas ir gluži kā atbraukt no laukiem uz rīgu, pamaisīties gar autoostu, tirgu un labākajā gadījumā galeriju centrs, paēst belašu tunelī un tad izdarīt graujošus secinājums par latvijas galvaspilsētu.
personīgi man nenāktu prātā skaļi kritiski izteikties par matērijām, kas man patiesībā ir svešas, un kuru iepazīšanai esmu tik vien spējis kā iegādāties lidbiļeti. bet lai saprastu, ko nozīmē iepazīt pilsētu, dažam labam nenāktu par skādi pārlasīt, teiksim, sorokina maskavas pirmo daļu.