vienkārši piedokumentēšu ikdienas dzīves rāmo ritumu

miegs nāk ne-ap-rakst-āā-mi
starostj ne radostj, pietiek pārbraukt pāri okeānam un nakti negulēt, lai klanītos pie stūres


rakstu mailu profesoram. Bija man paredzēts beigt disertāciju, bet tas nav izdevies, jo (1) bija problēmas iekontaktēt laptopu, jo jamaikā citi kontakti, ar 3 caurumiem, grūtības atrast adapteru (2) tad laptopā bira smiltis un lija virsū kokteilis un visi prasīja, ko es rakstu (3) tad uznāca vētra un bija stress un plūdi, namiņš raustījās vējā (4) tad pārvācāmies uz citu hoteli un adapteru aizmirsu vecajā hotelī (5) tagad tik drausmīgi nāk miegs un tādi miali man kastē un tādi man darbi jāizveic, ka turos tikai uz kapučīno

izņēmu skolas grāmatas:
šeit mani tas vienmēr TĀ sajūsmina: gan pats process (aizej uz kantorīti, iesniedz sarakstu, pakonsultējies), tad pēc 2 nedēļām aizej, saņem maisu ar grāmatām, atzīsties, ka tev nav skaidras naudas paņēmies, apņemies to atnest kaukad - un VISS ! un pašas grāmatas - tik lieliskas un burvīgas, tik apetītlīgas - obligātajā lektīrā ir dzīvnieku ferma un venēcijas tirgotājs - nu vai nav forši ?

jāmeklē jauni draugi, jāierakstās kādos klubos. vecie draugi (1) aizbraukuši vai tūlīt brauks, (2) nojukuši galīgi. šodein Ullai pavēstīju, ka Angelo nominēts best paper balvai - Diversity predicts stability and resource use efficiency in natural phytoplankton communities. aktudies, aš sarkana palika, sāka kritizēt, ka pilnīgi stullps tas raksts. Nē, nu kur cilvēki var būt skaudonīgi ? es varu ielūkoties savas sirdeles dziļumos un varu zvērēt pie Budas un zvēreļiem sīkajiem, ka angelo rakstiņš un best paper medālis man neskauž - tak pats rakstīja. ne tā kā es, kas ar copy un paste ņemas un tad nezin, kur savu uzvārdu piekarināt - priekšā vai beigās. Starp citu, kad es atvelkos vīkendā uz darbu, angelo sēž te un raksta (vai arī lūr porņukus, skaidri nezinu)

atradusies jauna latv val skolotāja- nu ļoti jauka un cerīga, turiet īkšķus, mācījusi latviešu bērnus sibīrijā, tad jau izķeips arī itālijā