Man liekas, ka cilvēki pārspīlē citreiz sēdēdami rokas klēpī salikuši un ņurkstētdami - ja būs lemts, tad notiksies. Patiesībā liekas, ka shēma ir tāda, ka tu ņemies daries un esi darbu upē un tad tu vari tikai teikt, ka ja Dievs būs lēmis un "lai upe pati mani nes"(c) Ezīts miglā.
Reizēm ir bezizejas situācijas, kurā teiksim fiziski nevar reālā laikā un telpā iegūt kādu dokumentu, lai no tā būtu atkarīga tikšana un "Dievs lemj" un kāds "piemirst", ka to doķi vajag, nospīd un viss notiek. bet ja tas dokuments ir tikai "aizej un paņem", tad..
bet nu tie ir mani prātuļojumi iz dzīves novērojumiem. secinājumi, ka veicas stiprajiem, kas ir darījuši visu iespējamo, lai lietas notiktos un tad kāds "pastiepj roku pretim" :).