velns ar mums spēlējas, kad domājam neprecīzi (neprecīzs citāts)
laboju testus - pārbaudes darbus :)
jocīga sajūta - iespējams, ka manis piešķirtie punkti izšķir cilvēku likteņus. Ne tikai viņu, bet ari gimeņu dzīvesvietas un ienākumu līmeņus. Kaut gan - nedabūs šo vietu, dabūs citu labāku. Mēģinu būt objektīva. Kaut gan grūti - stulbums mani tracina, tāpat kā haotiskums un pļāpība un ūdens liešana.
Secinājums: raksta (ne visi gan) cilvēki haotiski, ļoti haotiski, iesāk domu, pamet, iesāk citu, apmuļļā, pārmetas uz citu ideju, nav ne ievada, ne secinājumu !
Kā viņiem pašiem galva nesāp, lasot, ko sarakstījuši ?
Kā viņi nesaprot, ka jāraksta un jāruna skaidri un pa punktiem ? (nu tādā gadījumā, ja gribi posteni augstāku par papīru caurdurēju)
aizdomājos, kas tā ir par īpašību: rakstīt SKAIDRI UN SISTEMĀTISKI ?
Ar mani pašu ir jocīgi. Manā atvilktnēs un apkārtnē valda tāds bardaks, ka vārgākie apkrīt no šausmām.
Bet rakstu es izcili skaidri un pa punktiem.
Acīmredzot ir tādi cilvēki, kam atvilktnēs zeķes pā pāriem, pupturi salocīti un apenes izgludinātas,,, bet raksta - kā es te rakstu vērtejumos "rather chaotic writing style" :)
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: