dikti žēl, ka cilvēks nevar tā nodalīt šīs lietas.
Kad es meklēju darbu un manas labākās draudzenes amats atbrīvojās , jo viņa gāja uz citu nodaļu par vadītāju es neļāvu sev pieļaut domu pieteikties uz viņas bij. amatu pat ja viņa bija vērtēšanas komisijā. un tas bija viens no maniem sapņu darbiem, jo ietver darba aprakstā un praksē lietas, kuru dēļ esmu studējusi uttt. Bet kaut kā nebija sajūtas, ka tur jāraujas.. un es arī negribēju sajūtu, ka darbs katru dienu ir, jo mēs esam tādas draudzenes, kas izķiķina un izraud esencīti tieši tad, kad tas ir visvairāk vajadzīgs, ikdienā varbūt pat nav tik daudz vēlams rīvēties blakus.

Bet vispār man liekas, ka bieži īpaši zinātnē ieņemamais amats korelē ar garīgo briedumu - varbūt tev vēl nav tā, kas jau viņai ir, bet viņai vēl nav tā, kas Tev jau ir... kautkātā?!