OK, tas, ka tīnis vecāku prombūtnē piedzeras līdz nemaņai vai vemšanai, manuprāt, nav nekas traģisks. Tieši tāpat kā tas, ka sešgadīgs bērns, rāpdamies kokā, nokrīt un sasitas. Tā notiek, tā ir daļa no pasaules izzināšanas, kas mūsdienās pilnīgi lieki tiek dramatizēta. Cilvēkam viņa augšanas procesā taču ir tiesības arī uz savu pieredzi, kas gūstama arī kļūdoties un iedzīvojoties traumās!
Pat mana vecmāmiņa kaut kad bērnībā bija tikusi klāt pie lielā alus katla un nogaršojusi līdz bezfilmai. Nu, un nekas - izauga, karu un staļinlaikus pārdzīvoja, nenodzērās, nedegradējās...