Hronika spāņa studijas

kad viņš novelk kreklu, man apstājas elpa
un ticiet vai ne mani pārņem reliģiskas jūtas kā Mozus kalnā rītausmā
tik perfekts tas ir
cilvēka ķermenis kā Dievs to bija radījis un iedomājies savās skicēs
mikelandželo dāvids nobāl

nekas līdzīgs kultūristu uzpumpētajiem torsiem
nekas līdzīgs normālo cilvēku "kā nu ir, tā nu ir"
vai nemaz neriunānjot "parādījies vēderiņs, būs jāiet uz sporta zāli un jāpatrenē presīte "

vai tas kritis no gaisa - nē

viņš zin visu muskuļu latīniskos mosaukumus, izvietojumu, piestiprinājumu, īpatnības un īpašibas un trenēšanas veidus
un viņš KATRU DIENU UN GADIEM rūpīgi pulē savus muskuļus
un tikai tā var dabūt ko tādu
katrs cm te ir sviedri sviedri un sviedri un gadiem
un pie tam ar vienkāršu bodybuilding to nevar dabūt (tā mēs dabonam iepriekš minētās būdas)
harmoniskam un daiļam ķermenim ir citas pieejas
nuja, tāpat kā ar dievišķu klavierspēli - gadiem un katru dienu un tad parastie ļautiņi var iet un baudīt

un viņa ķermenī nav neviena kvadrātcentimetra, kas būtu treksn, nošļucis, ļengans vai citādi ne/perfekts

kur ir bicepss, kur ir tricepss, jautāju
kā joks tas domāts
viņš guļ manās rokās, mirstīgs un perfekts, šeit viņi ir
un es vēroju, kā bicepsi un tricepsi zem ādas saspringst, iezīmējas skaidri un reljefi, tad atlaižas
kur ir pektorālis, esmu dzirdējusi, ka esot tāds pektorālis !
rekur,
un kur ir addominal ?


nāk prātā stāsts par japāni, kurš 20 gadu vecumā izdomāja veltīt savu ķermeni Nāvei

trenējās 20 gadus
un 40 gadu vecumā viņa ķermenis bija perfekts diezgan
un viņs uztaisīja harihiri
Nāvei tika perfekts ķermenis
nezinu stāsta morāli, bet tādu nu viņs ir

un spānis līdzīgi - acīmredzot ne jau nāvei trenē savu ķermeni, bet sievietei
un es esmu šī sieviete ne pirmā, ne pēdējā
bet šajā naktī vienīgā
es kā Nāve, kam tiek veltīts perfekts ķermenis

nezinu stāsta morāli, bet tādu nu viņš ir