1. septembris Itālijā
,, un bērns pārradās astoņos vakarā, nolaistījies ar fantu, pārlaimīgs, aizelsies, ekstāzē,,,,
un kad izvilka Gardalandijas karti, es arī sapratu:
tur ir vesela pilsēta, kādas 50 atrakcijas
2 spoku tuneļi, vulkāns, bruņurupuča māja (tad vienā istabā bruņurupucis, sasveicinās un itāliski saka,,,) upes kur ar laiviņām jābrauc un ūdenskritumi un saldējumi, visa kā ļoti daudz un visu dienu, viņi bija izmēģinājuši visus karuseļus, noskatījušies kaukādu teātri, ",, un tad es vispār nesapratu kas notiek,,, saproti kā ir - kad tu vairs nevari un gribi ko pateikt, bet var tikai smieties utt utt " un tad viss ūdens tev sejaa,,, un tad egiptiesu karalis parādās un saka,,, un tad tur mūmijas,,, un tad tikai es domāju: kaut nu izturētu, kaut nu izturētu,,,, bij tik forsi !!! utt

atcerējos savus 1. septembrus,,,, kaukāds smagums un drūmums
man liekas, tas ir tas, kas pietrūkst LV skolās - iemācīt, ka dziive ir viens burvīgs piedzīvojums
es nezinu, vai tas ir pareizi - bet seit visas dienas ir tikai rotaļas un izpriecas un baseini un tenisi un viss tiek pasniegts kā spēlējoties
un katram tiek iegalvots, ka viņš ir vislabākais

nezinu, vai tā pareizi ?