darbs ļoti palīdz dziedēt salauztu sirdi
es tak vislaik domāju par europu

bet vakar bērns paslīdēja uz trepēm, nu nekas lauzts cerams nav, bet nu sāpīgi un diezgan pamatīgi, raudāšana utt
un es viņai stāstīju visādus jocīgus notikumus:
atceries ķīnā : bon bon pica ? (ķīniete teica bon bon -pissa - un kad prasījām kas tai picā ir, pateica: flooor, un kad atnesa tai picai pa virsu vēršacs bija uzsista)
atceries ēģiptē,, atceries kenijā ,, kā jūs ar miķeli ieslēdzāties dārzā, jā, plikām kājām lietū, caur logu skatījāmies boksu
atceries kā viņš teica: tas laikam lauvas sūds, un mē šausmīgi pārbijāmies un skrējām atpakaļ

tā stāstot un smejoties, aizmiga

vienīgais, ko mums nevar atņmet, ir atmiņas
vineīgais, kas mums ir atmiņas
par laimīgiem gadiem un smieklīgiem notikumiem
kad es miršu, vai kāds man stāstīs smieklīgus notikumus