bet tomēr atzīšos: nu neciešu stulbumu, bezjēdzību, trulumu - visos līmeņos, kas valda dažos iestādījumos

sākot ar apaļīgiem priekšniekiem un beidzot ar sekretārēm, kas velk un stumj to bezjēdzību dienu no dienas
un atrod visvsiādus attaisnojumus
kuru vienkārši nav
viņi visi kopā ir tā bezjēdzība un: ja tu dari bezjēdzīgu un nekvalitatīvu darbu, attaisnojuma tam nav, vienkārši nav

es Latvijā centos to visu bīdīt noa apakšas: un cik reizes man nenorādīja, ka tā nav mana kompetence, mana subordinācija, manas tiesības, ka man jātur mute ciet un jāsēž savā laboratorijā

nav manas tiesības pateikt, ka absolūta bezjēdzība IR absolūta bezjēdzība ?
un tagd es runāju par absolūti konkrētām vides problēmām, kas nav nekāda mistifikācija, ko citas valstis var atsrisināt, bet latvija mistiskā veidā nevar

un tagad es to cenšos bīdīt no augšas
un tagad situācija ir mainījusies
tagad tās ir ne tikai manas tiesības, pat mans pienākums: sekot, kā dalībvalstis īsteno vides politiku

jūs ziniet, tā ir bauda, opijs tīrā veidā, tas, ka tu vari ietekmēt lietas un ka ,, jā, viss virzās pareizā virzienā