bija šausmīgi šausmīgi dzīvīgs sapnis, nu viens no tiem, pēc kā ilgi nevar atjēgties, kas ir vairāk šitā realitāte vai tā
laikam biju zimbubu pārāk sadzērusies, māca slāpes un tad jau

aizbraucu atvaļinājumā uz Latviju, bet tur apvērsums un mani izsūta uz sibīriju, lēģeris, strīpaini tērpiu, viss kā nākas, meža darbi un ausktums

un man pilnīgi skaidra apziņa, ka eiropas savienība to nepieļautu, ka man jāraksta Annai-Stīnai un Ombudsmanamn un Parlametam jāžēlojas, bet es nekur nevaru aizrakstīt!!

un es sēžu sniegainā noriņā un tik šaumīgi gribu Itāliju, tik šausmīgi gribu Itāliju, bet ir sniegs un auksti
un tad vēl - a varbūt Itālija bijis tikai sapnis ???

un tad es redzu zilas debesius virs galvas un tad - es laikam jau esmu Itālijā ? un ilgi ilgi nevarēju noticēt, tikai taad kad notenterēju pa trepēm,,, brokastu kafija, bērns dod parakstīt zinātnes kontroldarbu, 8.5 no 10, uztaisījis bukletu par Rīgu,
nu tik laba šī realitāte, tik laba,,,