Nu re, apsveicu Tevi ar kolosāli mierīgu pelēnu. līdz abu puiku gada vecumam nevienu nakti nebiju gulējusi vairāk par 3 h no vietas. sākotnēji ( apmēram pirmos 5 mēnešus) es visai veiksmīgi gāju uz iepriekšējām rezervēm utt. Tad seko lūzums un nogurums.
Bet ne par to šis stāsts.
Tik ilgi, kamēr mums nebija puiku, dzīvoju ar domu, ka nu- ja kaut kas, es sarullēšu savu telti un man jau neko no tā vīrieša nevajadzēs. tagad, kad esmu kopsummā virs 3 gadiem(ar pārtraukumiem) pavadījusi mājās, audzinot mazos, mana staltā doma sāk svārstīties. Par laimi, man nav jādomā par šķiršanos, tomēr nu jau es vairs skaļi nesaku, ka tā būtu tikai mana problēma. Jo tīri praktiski, mazu bērnu mammas galīgi nav tās, pēc kurām alkst darba devējs.
Vai arī var piebilst, ka atkal runa nav par bērniem. Nu ja- par sievieti. Par to, vai viņa pilnībā paļaujas. Vai arī tur visu laiku puspievērtas rezerves durvis.