man šis vīrietis ļoti patīk, nu šausmīgi šausmīgi šausmīgi ļoooti (tas tā, ja nu kāds vēl gadienā nav izpratis)

viņam ir humora izjūta apmēram tāda kā petrovičam, fedram un trz kopā ņemot
(nu vismaz man tā liekas)
es šausmīgi smejos, šausmīgi

es jūtos viņam blakus - kā no viena svētceļojuma, kā no vienas brālības, nu nav pat tādas idejas kā neveikls klusums
bet varbūt man tikai tā liekas

tad jau es tā kā biju salēmusi, ka nu, brālis, gejs, draugs, vispār nezinkas, nu un īstenība, vaj tad man vīrieša tā teikt nav ???
un vēl tad, kad viņš izstiepa roku pāri galdam, cirslis tak blisinājās un izlikās nemanam un visā sparā domāja; ak, nu neiešu tak Draudzību sabojāt,,jo mēs tak zinam, kas notiek, kad sāk bučoties ar draugiem (nu tiem brālīgajiem druagiem)
nekas tur tāpat nesanāk, nu nav viņiem tie hormoni, nav !

un tad izrādās, ka ir gan
vispār es biju pilnīgā bezsamaņā tās 6.5 stundas, ārpus šīs pasaules

un ziniet, ko viņs man tikko atraksta: No news: just good afternoon divi punktiņi un smailijs

labi, viss, jāsāk strādāt

un man ir plāns un taktika, ko darīt