dvēseles mieram jāpieņem, ka ar jauno mīlu nekas tālāk nenotiks, jāturas pie vecās un - - vai tad man nav darbu saraksts līdz grīdai ?
bija ļoti skaista un savāda nakts
beigās es biju pusnesamaņā
vislaik kad rausos ārā no mašīnas, viņs teica: already ? un es atkritu atpakaļ viņa rokās
un vispār likās tikko atraušos no viņa lūpām, es nomiršu no elpas trūkuma, vienīgā iespēja elpot ir ar viņu, caur viņu, tāds simbiotisks organisms uz vienu nakti

i want to see you again, murmināju
just open your eyes

un TAD : dzirdu tādu kā eņģeļu kori, izklausās ? nē, patiesi, tuvojas lāpas un stāvi viduslaiku mūku tērpos
viss: vai nu jūku ,,,vai nu esmu jau debesīs
un izrādās : tas bija asīzes franciska svētveļojums (to uzzināju tikai vēlāk no posteriem pilsētas ielās), mūsu (viņa) mašīna bija kaukā pagadījusies pilgrimu ceļā, no abām pusēm viņi mūs aptvēra kā upe, nopietna dziedoša svēta nepārvarama upe,, kamēr mēs kā pūces satūkušam lūpām un sapluinītām drānām viņos lūkojāmies caur aizsvīdušajiem mašīnas stikliem