Trimdinieka hronikas
beidzot pārvākusies !!!!!!!
joprojām drusku tā kā kontuzēta, baisi tas bija baisi, šitas nebeidzamais mantu klāsts, šitie nebeidzamie darbi

tikai lasot mantas un slaukot pēdīgos putekļus, sapratu, cik ĀRPRĀTĪGI man bija apnicis dzīvot Bianchini aparatmentos, gulēt nesavā gultā, taisīt ēst nesavā virtuvē, cik šausmīgi man bija te viss nospiedis (kaut gan nevar sūroties, tie bija labi 2 gadi, un tad tā bija labākā opcija - man galugalā nebija ne mašīnas, ne permanenta līguma, tagad grūti pat iedomāties)

un tad 2 dienas vispārēja bardaka un 50 kastes (un milzums visādu pekeļu visos stūros)

un stiepjot pēdējo mantību - Elīza iekārtojusies dārzā ar segu, grāmatu, nu tāds idillisks skats kā no reklāmas

un vakars - ēdām ar Elīzu jaunajos (šausmīgi ērtajos) krēslos ķīniešu paiku, pilnīga laime

bardaks, protams, vēl ir vispārējs un milzīgs, auksts ūdens, spuldzes karājas un daļa ndeg, mēbeles apmēram 50%, virtuve un veļasmašīna ierodas šonedēļ, daļa mēbeļu ierodas 1-3 nedēļu laikā, daļa vēl jāpērk, viss aizkrauts

bet - aizmiegot un atmostoties - es tagad redzu debesis - logs tieši virs spilvena