Zini, nav, protams, mana darīšana, bet man allaž licies, ka manas problēmas ir manas problēmas, neatkarīgi, vai man ir mīļākais, vai nē. Un, ja kāds ieskrūvē manā dzīvoklī spuldzīti vai uzinstallē kompim kādu ekstra softu - nu, tad es kniksēju un saku "paldies". Tāpat kā par izmaksātām pusdienām vai dāvinātiem ziediem. Jo nekas tāds a'priori nav vīrieša pienākums, tā ir dāvana.
Un cilvēki vienmēr daudz labprātāk pasniedz dāvanas, nekā pilda pienākumus. Arī es gatavoju intīmas vakariņas ar prieku - tāpēc, ka tas NAV mans pienākums.:)