skrienu prom - bet mans pēdējais iedzimtais grēks - jeb kā es sāku savu karjeru :)

nu tak sēdēju Dieva aizmirstā (lai rupjāk neizteiktos) laboratorijā pie mikroskopa - skaitot aļģes

un kā izklaidējos ? tak rakstīju faksus (maila man tai laikā nebija): es esmu ezeru pētnieks, VISAI GUDRS UN DAUDZ KO ATKLĀJIS, esmu arī lasījusi jūsu atklājumus, šim tam piekrītu, gribu pamainīties ar pieredzi !

1) es vispār nebiju nekāds tur ezeru pētnieks, bet viens laboratorijas darbinieks !
2) kādu pieredzi es varētu apmainīt ar zviedrijas vadošajiem profesoriem - kādu ???
3) kauko piedzejoju vienā laidā, jo pilnīgi skaidrs, ka kaukādu 20gadīgu meitieti, štata darbinieku, kura uzdevums ir blenzt mikroskopā - nu piedodiet, kam tāds ir vajadzīgs ?
4) man tak naudas nebija ne kapeikas, laboratorijai protams ne prātā nenāca man apmaksāt kaukādus lidojumus uz ameriku, kuģojumus uz zviedriju vai saruna sar grieķiem

Rezultāts: es kā minhauzens apbraukāju skandināvijas laboratorijas, laikam arī ameriku
nu dažkārt atteica, protams, bet kopumā sakot, atbildēja, bij pārāk satriekti par mistiskajiem faksiem :)
bet tad jau viss ieņēma pozitīvu virzienu - mani sāka aicināt braukt, aicināt lekcijas lasdīt un projektos,,, un tā es braucu joprojām

un tagad atskatoties : tā bija baisi laba pieredzem redzēt eiropas laboratorijas un pētniekus no šāda redzes punkta :) daži tagad man reportus raksta :)

bet cik tas ir morāli ? es tak sēdeju dažos institūtos pa 2 nedēļām, uzdodot jautājumujs, pētot laboratorijas un kopējot grāmatas, protams, dažiem uzkrītot uz nerviem,,,