aizdomājos par ceļojuma romāniem
kā tas notiek - vaj jāstāsta,,, bet ir visādi varianti
biklas pastaiga jūraskrastā, skūpsti mēnesnīcā un sangrija pludmales smiltīs
vai arī - tikai ārkārtīgi intensīvas sarunas un dvēseļu atklāsmes un soulmate atrašana tieši te un tagad lisabonas krogā strap fado un olīvām
vai arī trakulīgas dejas līdz rītam, taxis uz lidostu un vienkārši nav laika kniebienam !

arī pēcscenārijs ir mūžīgs, bet pamatā ir 2 varianti:

1) sākt spirināties un trakot, irt pret likteņstraumi:
kravāju cemodānus, būšu parīt, gaidi mani, ja ?

2) pielikt to kas bijis pie ceļojumu fotoalbuma un izdevīgi iegūtās kaķa statujas

vēl ir trešais - viņi apprecas un dzīvo laimīgi, tas notiek arī dzīve,, bet ,, nedominē !

es biju diezgan cieša varianta 1 piekritēja un dzīvē ieviesēja :)

un tagad - nuja :) ceļojumu atmiņas, kas paplaiksna mailā un teleponā - tas ir lieliski ! tas ir skaisti !
jāsaka, ja man neviens neraksta pēc atgriešanās - jūtos pat tā kā vīlusies - vai tas vispār bija ceļojums, ko ?