Mīļā Snorke, paldies Tev par šo ierakstu.
Es pēc tā Rukšānes rakstiņa kaut kā šausmīgi sanīki. Es zinu, ka ne viss, ko Rukšāne raksta Sestdienā, būtu jāuztver ļoti nopietni, bet šoreiz es uzķēros uz viņas āķa. Gandrīz apraudājos.
Vienkārši man tagad bieži sanāk apdomāt iespēju aizceļot no dzimtās zemes uz ilgāku laiku, tad nu šī tēma bija tāda ļoti sāpīga.
Ai, nu paldies Tev par optimismu un dzīves sparu.