Re: Opredelisj!!!!
Ja, es saku: es neesmu droša, ka man patiks! Un raustīties: pamest, lai arī mazapmaksātu, taču stabilu darbu, izraut puiku no skolas un ierastās vides, traukties uz valsti, kuras valodā es ne bū, ne bē... + meklēt kādu, kas īrētu pa to laiku manu dzīvokli (piedevām tadu, kuru es būtu gatava ielaist savā mājā), sagādāt traumu kaķim (kurš patiesībā nāk klāt tikai man un nevienam citam)... Un pēc pusgada braukt atpakaļ: meklēt darbu (man arī tagad neviens tā nemaz ar darba piedāvājumiem virsū nebāžas), atkal likt puiku skolā (kur viņš, iespējams, dabūtu palikt uz otru gadu), kaustīt kaķi, kurš tagad čurā kurpēs aiz atriebības...
Domā, ka šitas nav reāli? Daudz reālāk kā: es aizbraucu, nākosa dienā mani ierauga itaļu miljonārs, iemīl uz mūzu un es dzīvoju laimīgi un pārticīgi līdz 100 gadu vecumam. Es kaut kā neticu vācu romntiskajam kino.