man ar gribas ko bilst par naudu un vīriešiem:

1) metot skatu pagātnē - nav nācies pārtikt uz kāda rēķina, taisni otrādi - es vienmēr esmu maksājusi :) dzīves takās nācies sastapt īpatņus bez naudas, bet ar citām iezīmēm, jaunības dienās biju tērēta uz indivīdu a la muuks pusi - gudri runā un smuki izskatās :))) un "ja esi tik gudrs, kāpēc tev nav naudas" toreiz neprasīju, toreiz likās nabadzība neapšaubāma gara bagātības iezīme :)

tā kā liels rūgtums nava palicis sirdī,,, tie pāris tūkstoši šurp vai turp, toties ir atmiņas :)

2) vienam vecim izmaksāju 3 burvīgus ceļojumus - kenija, sinaja, alpi - visu, līdz pēdējam aliņam :) nu nebija viņam naudas, reāli un fiziski nebija :)
bet - vairāk es tā nedarītu :) ar cilvēku, ko es gribētu cienīt un mīlēt turpmāk :)
ar šo darītu :) jo līdz ar pēdējo ceļojumu man vienkārši atkrita tā mīla, nokrita kā veca āda :) visi viņi ir pērkami :))) kas nav tiesa, nē :)

3) tikai tad kad naudas pietiek visam, tu patiesi saproti, ka ne viss ir pērkams :) bet ļoti ļoti ļoti daudz kas ira un kā vēl :)