un dazreiz es seezu rakstu un tik nenormaali mocos - nu es nezinu ko un ka rakstiit, dariit,, kam jautaat, ko jautaat

sobriid atkal ir taads briidis, kad saprotu: nu nevaru es, vienkaarsi nevaru, var man maksaat cik grib, es vienkaarsi nevaru pacelt

interesanti kaa ir citiem
man saadi momenti ir visu laiku, man visu laiku ir vairaak kaa es varu pacelt, nemaz nerunaajot par ko vairaak, vismaz reizi meenesii es sabruuku un domaaju: raudaat skalji, lai kaads pamana ? bet vai tas paliidzees ?

dazreiz es apskauzu taas sievietes, kas var atlauties vienkaarsi buut sieviets, seedet kaukaadaa kantorii, biblioteekaa, registratuuraa, nu taa kaukaa, vispaar es nezinu vai taadas sievietes eksistee, nu bet gan jau arii vinjama ir savas probleemas

atgriezos savaas raktuvees !