man arī bija tendence būt dramatiskai. ar laiku pārgāja. es vnk pieradu, ka man tāds kolosāls vīrietis ticis, sapratu, ka tieši ES viņam patīku un ka tur nav nekādu zemūdens akmeņu ;) tā vienkārši...
un dramatisms pazuda.
reizēm mēs tomēr izvelkam lielo laimestu un drīkstam to paturēt pat ja nejūtamies to pelnījuši