atkal skatos, ka daudz sačalots
man ar gribas izteikties par audzināšanas finesēm :)
atceros gadijienu: sīkie zvanoties pie durvīm (ziniet to spēli - piezvana un aizskrien, piezvana un aiskrien) bija izveduši vienu tēvaini - tas maikā un apenēs notriecās no trepeēm un iespēra vienam 7gadīgam pa dibenu
un kas sākas ? bērns traumēts uz mūžu !!! vairs ārā baidās iziet,,, māmuļa putās !!! gatava zvanīt strazbūrai, organizē linča tiesu, tēvainis, starp citu, atvainojās, nē, tas nav pietiekami, bērnam tagad skaidro visādas teorijas paar ļauno pasauli un domā vest pie psichoterapeita utt :)
kaut gan vajadzēja pateikt tikai vienu: leksies - norausies ! pats taču zvanījās, pats dabūja pendeli - kur probza ?
es ar vienmēr aizstāvu savu meitu,,,, tas ir viena lieta, mātei jāaizstāv vienmēr,,, bet arī vienmēr pasaku: ka tev neliekas, ka pati esi vainīga ??? nekāda indigo personība, kas var traumēt visus, darīt, kas ienāk prātā , bet pati ir apriori neaizskarama, man nav vajadzīga
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: