visvairāk es esmu es
uz ceļa Milano- Venezia
stūre trīc, es paskatos,oj, 170 km/h un pulkstens rāda 20:36 un termometrs rāda 31grāds celsija un stūre vibrē, un kreisais pagrieziens un es apdzenu un viena neprecīzāka kustība un no manis paliks slapjš plankums, ir karsts ir vēls saule riet Milano-Venezia skan budistu mūki, viņs zvana, 10 minutes, es saku un nogriežos uz Cormano, 9 minūtes, 8 minūtes, 7 minūtes, mašīnas tieši saulē, ir tikai fizika un mīlestība, visi mani atomi un molekulas un toyotas atomi un molekulas ar 170 km/h tieši saulē, un lieka, ka visas šīs mašīnas visi brauc lai satiktu, kur tad viņi brauc citur, ir tikai ātrums un minūtes dilst un saule riet