2 gadījieni no bērnības

1 - mātes saruna ar kādu,,,
doma bija tāda - večiņa mirst (mana māte bij ārste un tekalēja apkārt aprūpējot gan gripozos, gan mirstošos) - un māte viņai lūko uzlabot garastāvokli: bet jums taču bijis tik garš mūžs,, tik daudz skaista piedzivots - ne vella, nekas skaists nav bijis - nu vīrs, bērni - ai, vienas mokas - bet vīrieši, mīlestības - kas, kas, tie mužiki - - vārdu sakot, māte bij visai parsteigta ka cilvēks sasniedzis apzinīgu vecumu un nāves gultu, bet nejaudā nekā skaista atcerēties, pateikt paldies un mierīgi vērt mūžības durvis - par to viņa bija tik pārsteigta !