Bija 2 smuki mirkļi visā šai ceļojumā

1) kad - pēkšņi - vairs nav bail, vairs nav "kā lai es pagriežos šitajā stāvumā" - kad tu lido, vienkārši lido - brīvs un mūžīgs - un kājas tevi viegli un perfekti nes un ir tik pilnīga uzticēšanās un atdošanās - un tik absolūta saskaņa starpo fizisko ķermeni (ar visu plakano pēdu un celulītu), garīgo substanci (ja tāda ir), visu kas apkārt (sākot ar climate control bumbierenēm un beidzot ar Carosselo un Mottolino grēdām), visu kas bijis un visu kas būs, kad ir jākliedz, saules pinumā uzsprāgst kamols un - un ja nu kāds akmens zem sniega - un ja nu turpmākā dzīve ratiņos ? - un tu uzticies arī tam vella akmenim - ja tas ir ierēķināts tavā kontā, lai nāk

2) mm, gandrīz kā Roberts Plants, tu skaties pāri krogam šai sejā, šais plecos,,, visu ziemu tu esi klausījusies darkness darknees, be my pillow

un tu jūti kā tavas lūpas slīd pār viņa krūtīm (kad tu lido, vienkārši lido - un tagad var atkārtot visu kā ir ar slēpošanu)

un viņs tevi ir pamanījis
un tu dejo
un jūs atkal saskataties,
kam pieder šīs acis
tālajā kaktiņāā
kur vedīs mans ceļš
ja es došos tām pretīīīī

kāds būs pirmais gājiens - tu domā
un nešaubies, ka pirmais gājiens būs


spēle ar acīm, spēle, viss ir spēle, viss ir dukts

viņs pienāk, izņem tavu pustukšo glāzi no rokām
wine, viņs saka
pieliecas pie tavas auss: red wine
un ar skatienu pasaka visu pārējo

un atnes pilnu

grazie, tu saki
pieliecies pie viņa auss: grazie mille

tu saki un ar skatienu pasaki visu pārējo

un tad tu atstāj šo glāzi pie loga,, ir alpu krogs, ir jaungada rīts, aiz loga ir zila nakts un mūžīgie alpi

un tu zini
kad tu mirsi Gaiļezera 7. palātā

tu atnāksi, šī glāze tevi gaidīs, tikko aizsākta pie zila loga

atstāta 2006. gada 1. janvārī,
paņemta ,,,


un tavas slēpes slīdēs pār kalnu un tavas lūpas slīdēs pār viņa krūtīm un

es gribu atstāt šo un