ja es būtu krii, es skaisti uzrakstiitu par ziemu dienvidos, par novembri itaalijaa, bet nemaaku, nemaaku es !
man gribas lai ariui juust te buutu - lai juus redzeetu, cik skaista ir ziema, ziema dienvidos

ziema dienvidos - tie ir sveetki
peec garaas un karstaas vasaras ir mazliet vēss un tumši vakari
tie ir svētki

un vakaros - ielas ir pilnas, visi smaidīgi, mīļi, ir svētki,

cep kastaņus, spēlē leijerkasti, galdiņi uz ielām ar ziedošām alpu vijolītēm

tādas jocīgas laternas - krāsniņas dažviet bet ir jau silti tāpat

dumpīgi jaunieši krāsianiem matiem un kniedētās jakās un filigrāni sapostas vecenītes un kungi vestēs un dāmas auskaros un skrienoši bērņuki

karuselis un gaismiņu lietus un mirdzoši skatlogi un sieru un vīnu pārdod tieši uz ielas

un dāvina balonus

Dzakomo !!! kaads sauc uz ielas Mammaa mia ! che bello ! atskan no kada balkoniņa

un es tur vidū, klīstu un staigāju, kastanju turza, labi zaabaki, labs viins, pa dzīslām plūst ziema dienvidos, mana ziema, mani svētki, mana dzīve