Zinu to visu, un kruasāni turpina sprūst, un es tad parasti iekapmpju lielu malku šokolādes/kapučīno/sarkanvīna/muskatela/svaiga gaisa. Un, jā, nu nav nekā patīkama tajā visā.
Pāri paliek apziņa, ka atmiņas par TO brīdi gan paliks tikai tev uz mūžīgiem laikiem, vai vismaz līdz Alcheimera uzliesmojumam. Un tad nāk prātā bērnībā lasītais Dimā, kura Atoss saka d'Artanjanam: "Tavas rūgtās atmiņas reiz pārvērtīsies saldās atmiņās". Un tad var nodungot no "Desperado" soundtreka "...Don't look back, don't look back..." un padomāt par miljardu nepiejaucētu vīriešu, kuri vēl klīst starp mimiozām, ceriņiem un baobabiem.
Ai, puņķaina esmu un salkana, ka pašai riebj. Neņem mani galvā!