Mums viss labi, vīrieši nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu no briesmīgās aizšķūnīša pasaules (vispār mājas apkārtne būs sakopta kā nekad; es ceru, ka nebūšu kaut kā nodarījusi gauži mammas stādiņiem uz palodzes, kurus ik pa laikam aizmirstu aplaistīt). Bez pūču būra uzlikām pie pirtiņas arī kaut kādu bluķīti ar dobumu, cerams, ka tur kāds iemitināsies un ka Pūka netiks klāt.
Sestdien beidzas pašizolācijas periods, bet kaut kā nevelk kaut kur doties, mēģinām saplānot dzīvi nākamajām nedēļām, nesūtot bērnu uz dārziņu. Šķiet, ka dzīvošu Priekuļos, lai bērnam ir lielāka iespēja izskrieties.