Cilvēks sāk kļūt nelaimīgs tad, kad viņš iemācās apvainoties. Kamēr (bērns) zibenīgi pārslēdzas no vienām emocijām uz otrām, viņam nelaimīgam būt nav laika. Ap traģisko pusaudžu laiku jau staigā dziļās pārdomās par ļauno pasauli. Un vecumgalā iemācās par to pasauli nospļauties (vai arī paliek žultains un nelaimīgs).