vēl varētu spekulēt, ka tas sakrīt nevis ar briestošu (un apmuļķotu) un atmirstošu prātu, bet gan ar sociālo aktivitāti un "pienākumiem pret sabiedrību" (profesionālajiem, reproduktīvajiem etc.). Kad to vēl nav (bērnība, pusaudzība) un kad to vairs nav (pensionēšanās vecums), cilvēks ir brīvs būt egoistisks un dzīvoties savā nodabā, neizdabājot "sabiedrībai".