man nez kādēļ šķiet, ka Massimiliano dzīvē šīs abas vajadzības tiek apmierinātas daudz pilnvērtīgāk, nekā, piedod, Tavējā (un manējā arī).
Esmu pārliecināta, ka viņš ir izlasījis vairāk labu grāmatu nekā es, par mūziku un mūzikas instrumentiem zina daudz vairāk, turklāt viņam ir iespēja gūt gandarījumu, atminot sena klavesīna uzbūves noslēpumus un liekot tam atkal skanēt.
Tā ir skaista, jēgpilna dzīve, par kādu 99% darbaholiķu varētu tikai sapņot.