Ak, nu tas taču ir fantastiski! man Oxfordā bija koledžas biedrs, kas, cik atceros, skaitīja zilbes angļu viduslaiku dzejā - man likās (un vel arvien liekas), ka tas ir skaistākais, ar ko cilvēks var nodarboties (man liekas, viņam bija grādi gan matemātikā, gan literatūrā).
Un manai labākajai draudzenei koledžā bija slovēniete, kas četrus gadus pavadīja Oksfordā, rakstot par, šķiet, aktieru izkārtojumu uz skatuves sengrieķu traģēdijās kaut kādā noteiktā periodā (galvenais secinājums gan laikam bija, ka neko daudz nevar izspriest, jo neviens neko par to nezina).