man pat šķiet, tie procenti ir augstāki ;]
bet jā, tā apziņa droši vien sākas no sevis, brīdī, kad saproti, ka es arī tā darītu, in fact, es darītu vēl labāk to visu. vēl vairāk. vispār, ja kādreiz ir sanācis sastapt sevi citā laikā un telpā ne tik skaistā brīdī, tas atņem to bezrūpīgo "rainbows, strawberries" noskaņu.

man vispār ilgu laiku patika tikai tādi cilvēki, ar kuriem kopā es nejutos vienīgais ļaunums telpā. nu tā, ka vismaz drīksti būt tas, kas esi. jo izlikties jau vairs nesanāk.

bet beigu beigās arī tās ir lamatas.

ai. sabēdājos tagad. kaut varētu tā savādāk, ārpus savām shēmām. vienalga kādas, tās vienmēr ir shēmas. un skaidrs, ka otram nevar tikt klāt nekad, kamēr vien ir tā apziņa, ka "es zinu"