šorīt braucu mierīgi uz darbu, pa priekšu pelēka panda, pēkšņi šī nobremzē un STĀV - tukšā vietā
es domāju, kas ta nu, infarkts ? būtu bārs blakus, saprastu, bet tā - jocīgi

tad skatos, mazs balts, bet tiešām IZTEIKTI mazs un balts kaķītis parādās pretējā pusē, nu tāds, devies savā pirmajā pastaigā

kaķītis skatās uz mani un nu, "man liekas, ka es daudz no šīs dzīves nesaprotu, bet pagaidām viss izskatās mīlīgi"
"vispār, es protu iekārtoties" un aiziet

man jau kādu laiku tāda nemainīgi laba sajūta, dzīve mani mīl, tieši kā šo kaķīti