Man šķiet, ja vien nelieto medikamentus, tad īstā ir tā, kura attiecīgā brīdī dominē. Bet vispār es par tik sarežģītām lietām nedomāju. Galvenais, lai būtu iespējams dzīvot.

(bet vispār, par tām zālēm - kad pēc ļoti smaga perioda es sāku antidpresantus, es baidījos "kļūt paar dārzeni", kā te fedrs raksta, bet nē, es vienkārši kļuvu normāla un pat spēju uzrakstīt labu grāmatu, ko noteikti nevarētu tajā histēriskajā periodā.