retrospekcija
izskatās, ka šovakar es vērtīgi varu parunāt tikai ar sevi
neliels atskats savā attiecību pasaulē
es nezinu kāpēc tieši attiecības, bet nekas cits galvā nelien šobrīd, pohuj
tiku pāri A pēc pusotra gada, nu tā, ka pilnībā no sistēmas izvadīta jau bija agrāk, bet psihes sienas traumas nogulsnējās vēl mazliet
I bija gatava atdoties man gan fiziski, gan garīgi, kas būtu bijis lieliski, ja manī būtu vispār kaut kādas cilvēkizpausmes jūtas
bet nu pieminēšanas vērts, ka viņa bija mazliet retarded, laikam tā vēlējos kādu sev blakus, ka aptumšojās prāts mazliet
ar K būtu bijis viss skaisti, ja vien viņa nebūtu bijusi kaut kāds maniakāls, no seksa atkarīgs skuķis, viņai interesēja tikai sekss un glamūrs.
par seksu nevarētu sūdzēties, tas bija ļoti labs, bet kam man carumumu vien, laikam tomēr neesmu tik sekls.
un tagad A ienāk manā dzīvē. intereses mums nesakrīt, bet kaut kas liek pie viņas pieturēties, varbūt vēlme pēc sievietes, varbūt viņa pati
nevaru spriest tā sakarīgi, esmu iereibis, bet nu šobrīd es vispār nevaru padomāt kārtīgi
sajūta itkā skrietu uz priekšu, bet tikai uz skrējceliņa