Sēžu, sēžu cik vien varu, bet tajā nedēļā kad sāpēja mugura, tad pirmajās dienās tik sapratu, cik maz tā sēdēšana ir tāda mierīga un īsta sēdēšana. Vairāk sanāk tā, ka apsēžos un pēc mirkļa jau augšā un tad atkal var piesēst uz mirkli un atkal jau jāiet skatīties, kas tiek sadarīts, jo māja nav pārskatāma un trepes brīvi pieejamas.. Un ja iet ārā, tad arī nesanāk ilga sēdēšana, šis tas dārzā jāapdara un jāpaspēlējas kompānijas pēc arī. Un tad vēl ir pabraukāšana ar ratiem, kad viņa ir stundu atpūtusies, bet es esmu pusbeigta :) un tad ir 1-3h miega, kur pirmo stundu es vnk sēžu un nedaru neko. Un pēc tam pukojos, ka nav paspēts šis un tas, bet tā pirmā stunda vai mazāk - nu tāāā negribas neko darīt vai vākt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja, tā tas viss arī ir, tur nekā nevar darīt. Bet trepes noteikti BŪTU jānorobežo...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tas man sasāpējis jautājums. Augšā es izdomāju, kā, bet lejā pagaidām uz vaktēšanu.

(Reply to this) (Parent)