Jūlijs 31., 2013
18:21 Ja vien man būtu vairāk enerģijas, tad būtu daudz, daudz labāk. Man pietiek dienā kādām 10h, un tad jau drusku haltūrējo (nu tur piesēžot utt)
|
Comments:
| From: | str |
Date: | 31. Jūlijs 2013 - 18:23 |
---|
| | | (Link) |
|
nu bet saulīt! nu neesi tu duracell zaķis
viņai tāds vecums. Es no šodienas skatpunkta drīzāk ieteiktu iemācīties maksimāli profesionāli haltūrēt, jo drīz tev būs 2 duraceli, kas būtībā nevienojas savstarpēji, ja nu vienīgi pret tevi :)
Bija reiz viens zinātnieks, kas mēģināja pavadīt dienu kā zīdainis - atkārtot visas kustības utt. Pēc pāris stundām viņam diagnosticēja pirmsinfarkta stāvokli...
Nu jā, pat katra ierāpšanās dīvānā mums būtu uzlīst kkur pusotra metra augstumā, bez īsti pieķeršanās punktiem.. Es skatos un brīnos un prātoju, vai pieaugušais arī barētu tādu enerģijas līmeni saglabāt (nu tur jogot un dzert sulas un ēst pareizi)
Sēžu, sēžu cik vien varu, bet tajā nedēļā kad sāpēja mugura, tad pirmajās dienās tik sapratu, cik maz tā sēdēšana ir tāda mierīga un īsta sēdēšana. Vairāk sanāk tā, ka apsēžos un pēc mirkļa jau augšā un tad atkal var piesēst uz mirkli un atkal jau jāiet skatīties, kas tiek sadarīts, jo māja nav pārskatāma un trepes brīvi pieejamas.. Un ja iet ārā, tad arī nesanāk ilga sēdēšana, šis tas dārzā jāapdara un jāpaspēlējas kompānijas pēc arī. Un tad vēl ir pabraukāšana ar ratiem, kad viņa ir stundu atpūtusies, bet es esmu pusbeigta :) un tad ir 1-3h miega, kur pirmo stundu es vnk sēžu un nedaru neko. Un pēc tam pukojos, ka nav paspēts šis un tas, bet tā pirmā stunda vai mazāk - nu tāāā negribas neko darīt vai vākt.
Nu, ja, tā tas viss arī ir, tur nekā nevar darīt. Bet trepes noteikti BŪTU jānorobežo...
Jā, tas man sasāpējis jautājums. Augšā es izdomāju, kā, bet lejā pagaidām uz vaktēšanu. |
|
|
|
Sviesta Ciba |