Decembris 8., 2010
Comments:
ehh, noliec to drūmo domu saini un ej tālāk.. lai kā ar grbiētos, nav ko skaitīt, kas būtu, ja būtu.. figviņzin, kas būtu, varbūt liela nelaime būtu.. varbūt būtu jāpiesakās eņģeļos pār latviju un jālūdz saziedot ašpadsmit tūkstošus latu, lai kāds cilvēkbērns varētu eksistēt un aplaimot savus vecākus ar faktu, ka vispār ir.. ne velti dabā iekārtots, ka ja programmā kļūda, tā nemaz netiek palaista. Ir tā kā ir un būs tikai un vienīgi labāk.
Un bērnulistē jāatstāj tie vārdi, kas patīk, neatkarīgi no vārda dienu datumiem, manuprāt.. nu ok, vismaz man ir noteikums, ka VD nevajadzētu būt vecāku DZD datumos (tas tā piebildei, ka man ļoti patīk vārds Aleksis, bet diez vai man dzīvē tādu vārdu bērns būs)
Nu šo saini ikdienā līdzi nenēsāju, bet šodien sanāca ieskatīties un manuprāt tas arī ir vienīgais, kas ir uzrakstīts. Punkts.
eh, tomēr nevaru noturēties - tu tā kā domā, ka pusgada vai mēneša laikā būtu pilnībā jāaizmirst? Vai arī, ka par to nevajag runāt?
Es domāju, ka nevaig nēsāt līdzi sirdī tukšu cerību un celt iedomu pilis tur, kur pamatu vispār nav. Un manuprāt tas attiecināms uz visu - uz bērniem, uz neizdevušāmies attiecībām, un garām palaistām izdevībām. Es domāju, ka šādu domu auklēšana nedara cilvēku brīvu, bet tik vēl un vēl sāpina, un ka pietiekami intensīvi par to domājot var sajukt prātā. Tu tak zini to pastāstu par 2 mūkiem un sievieti, vei ne? To, kurā mūkiem bija aizliegts pieskarties sievietēm, bet 2 no tiem satika vienu pie upes un pirmais pārnesa to pāri. Otrs vēl visu dienu domāja par to, kā pirmais pārkāpis noteikumu un pieskāries sievietei. Kad vakarā tas jautāja pirmajam, kā viņš uzdrošinājies pārkāpt likumu un pārnest sievieti pār upi, tas atbildēja, ka viņš sievieti pārnesa un atstāja upes otrajā krastā, kamēr otrais visu dienu to līdzi nesa. Es ar saviem vārdiem negribu Tev teikt, esi robots, izslēdz savas atmiņas. Bet nešausti sevi un nenomoki ar domām, ka varēja tak būt savādāk, jo daudzas lietas pasaulē varētu būt notikušas savādāk, bet notika tā, kā notika un punkts. Pai-pai, ja kas.
Redz lieta tā, ka es tiešām sevi nešaustu un iedomu pilis neceļu, vien pieminu. Tāpat kā savu nesen mirušo vecmāmiņu ik pa brīdim atceros un pieminu.. tas laikam saucas sēras, kurām kautkāds laiks tak ir vajadzīgs.
protams ka ir. Un protams, ka vajag pieminēt. Bet sarunāts, ka tikai pieminēt. Un es turu īkšķus, lai līdzīgi pārdzīvojumi tev vairs nav jāpiedzīvo ;) |
|
|