Man teica tā:"Tev ir daudz un drīz būs vēl vairāk. Par to, kas nav, nevajag funktierēt, ja vien tavos plānos neitilpst to par visām varītēm iegūt!"

Ir daļa puišu, kas kādreiz izrādījuši par mani interesi, kam tagad ir bērni. Vai es tagad gribētu tādu dzīvi? Tādu, kā viņiem? Vai gribētu auklēt bērnu, tā vietā, lai būtu es, kas ir tagad? Nē... Vai es gribētu auklēt viņu pašu, to vīrieti? Arī nē... Nedod dies, vēl mūsu kopdzīvē kā pietrūktu, nedod dies, man būtu jādzīvo meža vidū vai citā valstī dēļ viņa... Mmm... Esam par jaunu un lepnu tam visam. Protams, ir jau izņēmumi.

Nelauzi, par to savu skaisto galvu! Baudi dzīvi - tev tas labi padodas. Precēsimies un bērnus taisīsim vēlāk. Jo kā dziedz Kaža:''Viss jau notiks tik un tā, vai tu tici, ceri vai nē!''

Viss ir tā kā tam ir jābūt, tā kā mēs to vēlamies. Apzināti, neapzināti, bet ir! Visums dod, to, ko prasam, mums nesaprotamos veidos! Un galvenais ir prast to paņemt. Vai vispār pamanīt, ka dod!

Bet pasveicināt gan tomēr vajadzēja. Esi tak liela meitene!