SMS
Atceros, ka vidusskolas pēdējā klasē es sāku draudzēties ar kursabiedreni, bet attiecības neveidojās. Bija jūtams, ka kaut kas nebija līdz galam atklāts, kaut kas nebija pateikts. Un es nevarēju pajautāt un viņa nevarēja atzīties.
Risinājums bija visai amizants. Mēs aizgājām uz interneta kafejnīcu (toreiz mājās nevienam nebija interneta, nu, tikai buržujiem), nosēdāmies pie blakus datoriem pārbaudīt e-pastu un vienlaicīgi uzrakstījām viens otram - es pajautāju, viņa atzinās. Izrādās viņai līdz šim visi draugi bija stipri vecāki par viņu un viņai bija dīvaini, bija kaut kas neierasts un jauns.
Kopš tā laika es arī nestrīdos rakstiski, it sevišķi 167 zīmju ietvaros.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: