Pa purnu
Lai arī cik labi būtu, arī šodien pēc darba dienas beigām man nagi niez kādu piesist, atsist, nosist. Diagnozei - neveiksmīga diena - neuzlabo pat tas, ka atkal dabūju žurnālistisko saldēdienu - no sirds nolamāju kādas ministrijas preses sekretāri (tāds prieciņš žurnālistiem ik pa laikam gadās, kad valsts iestāžu PR nevar/nemāk/negrib noorganizēt intervijas) un daļēji dabūju ko gribēju, pat beigās atvainojās, ka viņa pie visa ir vainīga.

Toties tas nemaina, ka dēļ Kurš-Gan-Cits man būs jāstrādā šonedēļ tikpat cik viņa reklāmām un turklāt ja vēl salaužu priekšnieka mašīnas signalizācijas aparatūru, tad labāk maniem abiem mājas kaķiem man negadīties pa ceļam.


Kas tam visam pa vidu? Iszinu kari!