Saimnieces defilē
Saimnieces apmeklējuma kulminācija bija, kad viņa, virtuvē sēžot, palūdza pelnu trauku un sāka manu dzīvokļa biedreni mācīt, ka nav vērts iet uz maģistratūru, labāk apmeklēt specializētus kursus, kurus paziņas iesaka. Arī viņas ierašanās bija ekselenta. Kad pieklauvēja pie durvīm, tās atslēdzot, VIŅA tās attaisīja, knapi paguru rokturim pieskarties. Tas parādīja, kurš te kuram durvis vērs.

Vispār viņa bija stilīga. Vien teica, ka no janvāra īre varētu būt divas reizes augstāka, bet ne viņas dēļ, bet Satversmes tiesas lēmuma dēļ, kad apsaimniekošanas maksa (maksa pārvaldniekam) būs desmit reizes augstāka. Vēl dalījāmies iespaidos, kādi cilvēki ir Anglijā un Šanhajā. Un labi, ka viņas meita ir ārzemēs, jo tā jau pagājušajā reizē teica, ka jāprasa ir stipri vairāk un vispār remontus jātaisa mums par savu naudu, kad pati saimniece jau piekrītoši māja ar galvu.


Bet saimnieces bohēmiskā uzvedība ~60 gadu vecumā man lika domāt, ka es tūlīt, tūlīt kļūšu mietpilsonisks. Tāpēc mana istaba līdz vārda dienai pārvērtīsies līdz nepazīšanai. Un vēl ātrāk, tikai sabiedrība to iepazīs daudz vēlāk.