Bērni
Kaut gan man nebūt nav tā, ka bērni nepatiktu, savu attieksmi es pret tiem vēl nespēju formulēt. Manī ir zināma trauma, ka dzimtas attīstības dēļ un kā jaunākam bērnam ģimenē, pirmo reizi zīdaini klātienē skatīju un rokās turēju pirms pieciem gadiem, kad brālim piedzima mūsu dzimtas troņmantnieks. Viņam Viņš, starp citu, 3. jūlijā svin dzimšanas dienau.

Ko es ar to visu gribēju teikt. Šķiet, ka šo traumu bērni sajūt un katra ieskatā tad ir nospriest, vai es tam esmu pozitīvs vai negatīvs tēls. Vispār lielākā daļa bērnu manā klātbūtnē samulst vai atklāti izrāda ignoranci. Izcilākā no visām, protams, ir Dinija, kura spēja divas stundas mani ignorēt, bet arī citi bērni nav bijuši labāki. Dinijai tā arī neesmu iepaticies, arī desmitgadīgā Elizabete Jāņos diez cik tērzēt ar mani nevēlējās, bet Maketētāja meita izlikās, ka es neesmu telpā.

Taču ir bērni, kuri momentāni manī ieķeras. Burtiski. Šodien Grēta mani sastapa pirmo reizi. Viņas māte atradās kilometra attālumā. Nebiju nedz Grētu, nedz viņas māti sastapis gadu, jo pagājušajā vasarā kaut kā to ceļa gabalu no Mellužiem līdz Asariem tā arī nenostaigāju. Elīna man palūdza, lai es aizeju pakaļ Grētai un tad vai nu a) kopīgi ar viņu atnāku līdz viņai un Grētas māsai pie jūras; b) kopā ar bērna pieskatītāju - kādu Elīnas paziņu - dodamies pie viņas. Ņemot vērā manu traumatisko saskarsmi ar bērniem, es, protams, neloloju cerības, ka man būs piedzīvojumiem bagāts ceļš ar bērniem un viņu fantāziju. Tāpēc, ierodoties un skatoties uz diviem bērniem, es nekautrējos un uzjautāju, kurai no divām piecgadīgajām meitenēm Elīna ir mamma. Kā vēlāk noskaidrojās, šis bija faktors, kāpēc pieskatītāja nolēma mani pavadīt līdz Elīnai - svešs vīrietis, kurš sakās ir Elīnas draugs, bet nemaz nezina, kāda izskatās viņas meita, kuru sakās pavadām līdz Elīnai. Es arī dotos līdzi.

Bet ne par to stāsts, tā vienkārši amizanta detaļa, jo faktiski tur pa vidu vēl bija pagarlaicīgs pārpratums. Ievērības cienīgs vien ir fakts, ka mirklī, kad uzsākām ceļu, Grēta man pieskrēja klāt un iedeva savu roku. Gluži tāpat kā Zelma, Leo, Laila, Dita. Tie pēdējie četri ir mani brāļu bērni. Šodien beidzot man roku iedeva vienkāršs bērns.