Vecākā māsīca uzskata: dzīve bez televizora uzlabo attiecības. Kopš viņas ģimenē nav televizora (un tāds viņai nav kopš kopdzīves ar civilvīru sākuma), attiecības ir uzlabojušās ne tikai ar dzīvesbiedru, bet arī ar kaimiņu, pie kura "var aiziet paskatīties televizoru un uzspēlēt šahu". Turklāt kaimiņam, atšķirībā no māsīcas, nav kabelis, pa kuru nāk laukā kādas sešdesmit programmas par absolūtu velti. Tas neko nenozīmē. Kopš tā laika, kad nav televizora, viņi vairāk pavada laiku kopā un kopīgi arī dodas uz kino, kas patiesībā ir jau kopīgs vakars, te ar bērniem, kādreiz arī divatā. Tā kā televizors ir ļaunums, viņa uzskata. Bet piekrīt, ka sava loģika man ir, ka televizors ir labs, ja tajā rāda "Skafandrs un tauriņš" un tu par to zini jau nedēļas sākumā, bet neieslēdz televizoru jau piecas stundas pirms "Skafandra un tauriņa".

Televizors un ļaunums: