Viena lieta, kas patiesi var nomākt, ir paša pagatavotā gaļa, ja tā izrādās nebaudāma. Tā ir gadījies ar lielveikalā pirktu nocenotu malto gaļu (šī iemesla dēļ SuperNetto pērku visu pārtikpamatprodukciju except liellopu gaļu), nu šoreiz sanāca ar cepeti. Un tikai tāpēc, ka to par ātru izcēlu no cepeškrāsns - gaļas centrs ir jēls kā jēls.

Tas man atgādināja Spāniju, kur uz viesmīļa prasījumu par gaļas gatavības pakāpi noteicu, ka knapi apceptu. Un jau kopš tā mirkļa man kaklā iemetas kumols, kad es košļāju, košļāju un nevaru sakošļāt un nevaru un nedrīkst un nedrīkst norīt, bet gribas, gribas.

Izmetu tad ārā un viss. Toreiz Spānijā varēju dusmoties uz pavāru, šeitan esmu es pats. Tagad ēdu saldējumu. Ekselence.