Jau no pirmās muzīkas literatūras stundas es nekādīgi nevarēju saprast, kāpēc Mocarta "Burvju flautas" ļaunās Nakts karalienes ārijas un tajā skanošos "la-la-la", "tra-la-la", "a-a-a" u.c. raksturo kā viņas tēla - prasta un neizteiksmīga, un zemiska, un tā tālāk - izpausmes. Man Nakts karalienes ārijas šķiet visskaistākās no visas operas. Protams, tas vienu otru neizslēdz - arī zemiskais un prastais var būt skaists. Bet viņas raksturu par vienkāršu gan nenosauksi un arī viņas liktenis man liekas cilvēciskākais visā tajā pasakā, ko uzved uz skatuves mūsu priekam.