Kamēr citi vakardien skatījās televizorus, es melnajā naktī izlavījos no valstības un pacēlu kā segu vienu no tām kupenām, kas ielu malās sakrautas. Zem tās es paliku apakšā savas ziemas skumjas. Tagad atnāks pavasaris un es gaidīšu, lai tās izkūst līdz ar pērno sniegu.
Ja būs palikušas, es tās noslēpšu kaut kur dziļāk, bet vairs kādu laiku neticēšu atkušņiem un pavasara reiboņiem.